Kurts Hāns, dzimis Vācijā 1886. gadā, bija viens no  20.gs. ietekmīgākajiem cilvēkiem starptautiskajā izglītībā. Viņu agri ieinteresēja izglītības loma - izglītība kā spēks, mainīt ko uz labu. Kritiskais punkts bija apkārtesošais posts, ko Hāns savām acīm pieredzēja kara laikā.  Ar Vācijas pēdējā imperatora kanclera prinča Maksa fon Badena (Max fon Baden) atbalstu 1920. gadā Hāns nodibināja Salemas skolu Vācijā, kuras pamatprincipi bija cieņa pret personību un sabiedrības atbildība, kā arī izpratne par demokrātijas procesa nozīmi abu šo elementu kontekstā. 1933. gadā Hāns, pēc izteikumiem pret nacismu, tika izsūtīts uz Apvienoto Karalisti; tur, Skotijā, viņš izveidoja Gordonstounas skolu. Tās darbība balstījās uz četriem pīlāriem: internacionālisms, izaicinājums, atbildība un kalpošana sabiedrībai.

Hāns spēlēja svarīgu lomu tādu iniciatīvu kā Outward Bound Organisation un Duke of Edinburgh’s Award dibināšanā. Piedaloties NATO Personāla konferencē 1958. gadā, Hānu iedvesmoja novērotā sadarbība starp bijušajiem Otrā pasaules kara pretiniekiem. Viņš uzskatīja, ka iespēja kopā izglītot jauniešus no visas pasaules, ļautu novērst konfliktus nākotnē. No šī pārliecības par izglītības spēku mainīt pasauli izauga UWC kustība, kuras uzdevums ir padarīt izglītību par spēku, kas apvieno cilvēkus, valstis un kultūras mieram un ilgtspējīgai nākotnei. 1962. gadā Velsā tika atklāta pirmā UWC - Atlantic College.

Hāns nomira Vācijā 1974. gadā. Britu nacionālās biogrāfijas vārdnīcas ieraksts viņu  dēvē par “direktoru un cilvēces pilsoni”. Viņa atstātais mantojums joprojām ir viens no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem starptautiskās ievirzes izglītības vēsturē.