Pirms aizbraukt uz koledžu es jau to biju izpētījis internetā, gaidīju no skolas ļoti daudz, bet drīz sapratu, ka UWC skola ir tik daudz vairāk, nekā es gaidīju.

Pirms ierašanās skolā es zināju, ka es būšu pirmais un vienīgais latvietis UWC Dilijan, kas man deva uzdevuma sajūtu: pārstāvēt un parādīt savu valsti un tautu cilvēkiem, kuriem (lielākai daļai) nemaz nebija ne jausmas, ka tāda valsts kā Latvija pastāv un kur tā ir. Visbiežāk jautāts jautājums skolā bija “No kurienes tu esi?”, uz kā mana atbilde protams bija “no Latvijas”. Šis vārds izraisīja redzamu nesaprašanu cilvēkos un turpinājumā es stāstu par savu valsti. Pirmās divas nedēļas šis bija jādara regulāri, bet es to izbaudīju – katru reizi, kad izstāstīju svešiniekam par savu mazo valstiņu, jutu, ka ar katru reizi mīlu savu valsti vēl vairāk.

Atrodoties internacionālā gaisotnē un daloties ar iespaidiem no savām valstīm, paliek neiespējami nenovērtēt savas mājas un dzimteni, jo īstenībā saproti, cik viss bija savādāk un cik dzimtene ir īpaša. Īpaša daļa no skolas arī ir tas, ka tā vairo sadarbību un sapratni starp dažādiem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā arī attīsta individuālismu. Tolerance un sapratne ir ļoti svarīga daļa no dzīvošanas skolā, jo jāspēj sadzīvot ar dažādas tautības un tipa cilvēkiem, piemēram es dzīvoju istabiņā ar armēni, turku un mjanmārieti. Dažreiz ir jāveic kompromisi, lai būtu iespējams sadzīvot kopā, bet vienmēr atrod alternatīvu.

Sadzīvot ar vietējo kultūru arī ir sava veida izaicinājums: armēņi ir ļoti nacionālistiski un konservatīvi cilvēki, kuri patiešām mīl savu valsti. Tajā pašā laikā viņi ir ļoti viesmīlīgi un laipni. Pati Armēnija ir vēsturei un kultūrai bagāta valsts, šī bija pirmā valsts, kas pieņēma kristietību, kā oficiālo reliģiju, un ticība armēņiem ir ļoti nopietna un dārga tradīcija.

Skolā līdz šim es esmu saticis tik daudz unikālus un dažādus cilvēkus, katrs ir īpašs ar savu perspektīvu, idejām un stāstu. Katra saruna ir unikāla, jo katram ir sava pieredze attiecīgajā situācijā. Klases vienmēr pārvēršas par diskusijām un skolotāji arī to mēģina panākt. Klases ir tik interesantas, piemēram globālajā politikā diskutēt par to, kas ir neatkarība, ar
amerikānieti, ķīnieti un sudānieti – šie dažādie cilvēki, katrs ar savu unikālo
perspektīvu, padara šo mācīšanās pieredzi tik daudz bagātāku.

Katru otro nedēļu mums notiek kultūras vakari noteiktiem reģioniem (Tuvie austrumi, Kaukāza, Rietumeiropa): tie vēlreiz mums atgādina cik mēs esam atšķirīgi un līdzīgi tajā pašā laikā.

Līdz šim UWC ir bijusi visvērtīgākā pieredze manā dzīvē un es vēl joprojām nespēju aptvērt to, ka es atrodos šajā skolā ar visiem šiem unikālajiem cilvēkiem no visas Pasaules. UWC ir vienreizēja iespēja pilnveidot sevi!