Jau vairāk kā divi mēneši aiz muguras, bet laika izjūtas šeit īsti nav, vienu dienu šķiet, ka tikai viena nedēļa ir pagājusi, citu dienu šķiet, ka jau gadu dzīvojos šajā pasakainajā, fjordu ieskautajā zemē. 

Atceros 21. augustu, kad lidostā teicu “bye, bye, mājas!”, valdīja viegla neziņa par to, kas un kā būs. Pirmā nedēļa bija ļoti raiba un viss, viss jauns, bet pats galvenais – saule mūs priecēja nedēļas garumā (laikapstākļu prognozes šeit ir ikviena hobijs)! No sākuma šķita, ka šeit var vienkārši sevi pazaudēt, jo viss, kas likās svarīgs mājās, šeit vairs nav, un viss, kas likās nesasniedzams mājās, šeit ir sasniedzams. Visapkārt tev ir pasaules pilsoņi, un jūs varat iedomāties – nebeidzamas sarunas!

Interesanti, ka laikapstākļi šeit nemaz nav tik slikti/lietaini. Varbūt mums ir paveicies, bet saule mūs lutina bieži un arī lietus nemaz tik nejauks nav. Dažkārt es gan domāju, ka ja es būtu mājās, tad jau sen savu garderobi būtu nomainījusi uz rudenīgāku, bet šeit tam nav nozīmes, cilvēki nejūt tik lielas temperatūras maiņas, un ja pat esi no Costa Ricas ir okay arī novembrī staigāt “flip flopos” un vienā hūdijā.

Koledža ir blakus vietējam rehabilitācijas centram, uz kuru brauc jauni pacienti katru nedēļu. Un vēl – norvēģi ir ļoti aktīvi cilvēki (ne tikai fiziski, bet arī sociāli). Vienreiz nedēļā vietējie iedzīvotāji atbrauc pie mums un tad kopā dejojam tradicionālās dejas – Gammaldans. Septembrī pie mums koledžā arī viesojās Norvēģijas karaliene Sonja. Viņai par godu mēs uztaisījām koncertu ar dziesmām un dejām no visas pasaules. 

Katru dienu tev ir plāns, bet diena nekad nebeidzas kā plānots, tā beidzas vēl labāk kā iecerēts. Atceros pirmo nedēļu, kad otrā gada skolēni uzaicināja iet sagaidīt saullēktu. Tikai pēc divu stundu intensīva “hikinga” 04:00 sapratu, ka esam uzkāpuši mūsu reģiona augstākajā kalnā, lai baudītu to skaistumu. Pirmā reize, protams, viss šķiet brīnumskaists un viss ir brīnumlabs.  Bet interesanti ir tas, ka arī ikdienā daba turpina pārsteigt. Katru rītu es patiesībā pamostos nevis, kad izkāpju no gultas, bet, kad eju uz brokastīm, un tad pa ceļam uz ēdnīcu ir 20  metru garais ceļa posms, kuru katru dienu visi iet lēnāk, jo tas brīnumskats tevi ierauj savā pasakā.

Es nesaprotu kā, bet katru dienu daba ir citādāka, bet katru dienu tā smaida tev un priecē. Sēdi klasē, mācies matemātiku un skaties ārā pa logu un vienkārši baudi skaisto zemi, kas tagad ir tavas mājas. 

Nesen mājinieki jautāja man, lai pastāstu par skolotājiem, un tikai tad piefiksēju, ka izrādās katrs skolotājs ir no citas valsts, no Indijas, Horvātijas, Ganas, Itālijas, Argentīnas un Norvēģijas. Visi man viņi draugi!

Pirms divām nedēļām piedzīvoju savu dzīves lielāko izaicinājumu. Viena no manām ārpusskolas aktivitātēm ir programma “Outdoor Leadership”, un projektu nedēļā mēs, 10 azartiski adrenalīna meklētāji, devāmies kalnu piedzīvojumā. 5 dienas, 80 km un 40 stundas – kalnu kāpšana, sniegs, lietus, neskaitāmi daudz upes, kuras šķērsojām ar basām kājām. Bijām arī kalnos, ko var redzēt arī “Star Wars 3” filmā! Izaicinājums nostājās manu acu priekšā un pirmo reizi gribēja ar mani cīnīties pa īstam. Kad tu saproti, ka tavs ķermenis spēj izturēt ilgāk nekā prāts ļauj. Kad saproti, ka nekas nav svarīgāks par cilvēkiem tev apkārt, viens pats tu vari apsēsties un padoties, bet ja īstie cilvēki ir blakām, tu celies un ej, un īstenībā – izbaudi! Pēc atgriešanās atpakaļ koledžā, attapšanās prasīja 2 dienas, kad tu vairs neredzi jēgu lielām lietām, un tajā pašā laikā tevī nostabilizējas sajūta, ka ja mēs izturējām šo, mēs kopā varam darīt lielas lietas pasaules labā. Un tā arī ir. 

Kas mani pārsteidza? Ka mēs visi, studenti no 95 pasaulēm, īstenībā esam tik vienādi, ka, atbraucot šeit, nebija vajadzīgs pat nekāds adoptācijas laiks, tas šeit ir pašsaprotami, ka mēs visi esam viens vesels, lielā, mīļā RCN ģimene.

Draugi, godīgi sakot, šis lielais brīnums, kas dzīvo man līdzi, nav aprakstāms. Man patīk rakstīt, bet es tikko sapratu, ka dzīvu dzīvi nevar uzrakstīt uz papīra. Bildes pastāsta vairāk, bet kopumā - tā ir sajūta, tās ir mājas pasaules lielumā.